Pierīgas uzņēmēji ir gatavi salas dzīvei!
Iedomājies, ka rīt jādodas uz neapdzīvotu salu.
Nezināms krasts, palmas, okeāns līdz horizontam... Līdzi drīkst paņemt tikai trīs lietas.
Mēs, protams, varētu teikt – nazi, sērkociņus un telti. Bet, ja salā drīkst paņemt līdzi tikai to, ko radījuši Pierīgas uzņēmēji, izvēle kļūst krietni interesantāka.
Pirmā lieta – kaut kas ēdams.
Mārupes novads saka: ņem mārrutkus. MārLapiņi tos audzē un pārstrādā paši, tāpēc pat uz vientuļas salas ēdiens vismaz nebūs garlaicīgs.
Ķekavas novads gan uzreiz paceļ latiņu – Mottra Caviar Latvia. Ja jau jāpavada nezināms dienu skaits prom no civilizācijas, kāpēc to nedarīt ar nelielu greznību? Kad apnīk kaviārs, to var nomainīt ar ceptiem nēģiem no Ādažu novada, kurus var laikus jau nozvejot uzņēmumos ZIVIS, Nēģi, kūpinājumi vai SIA Krupis.
Savukārt Ropažu novads paliek pie pārbaudītām vērtībām: nekas nevar būt labāks par rupjmaizi. Vēl labāk – jau pirms došanās uz salu apgūt tās cepšanas prasmes Sauleskalna maizes darbnīcā (sauleskalns.lv). Tad vismaz būs skaidrs – pat pasaules malā bads nebūs jācieš.
Otrā lieta – kaut kas dzerams.
Te izvēle kļūst sarežģītāka.
Salaspils novads saka – ņem Doles tējas. Zāļu tējas, kas tapušas no dabas veltēm Doles salā, vairāk nekā 50 dažādu un vēl virkne tēju maisījumu. Sildoši, smaržīgi un pietiekami mājīgi, lai uz brīdi aizmirstu, ka esi pazudis kaut kur okeāna vidū.
Mārupes novada Mētras Lavanda farm savukārt piedāvā pavisam citu noskaņu – no sērijas “lillā viss, ko mīlēju”. Lavandu tēja, medus, lillā saldējums un bezē… Uz brīdi pat aizmirstas, ka šī ir neapdzīvota sala, nevis diezgan ekskluzīvs SPA kūrorts.
Bet Ķekavas novads, šķiet, zina, kas notiek pēc saulrieta HAT brewery. Jo kādā brīdī pat vislabāk organizētam salas dzīves plānam vajadzīgs vakars, kurā vienkārši apsēsties un paskatīties uz okeānu. Šādos vakaros labi iederēsies arī Ādažu novadā savāktie Labietis. Pagan brews dzērienu krājumi, ar kuriem kopā kā cimdiņš ar rociņu saderēs arī Soira siers.
Savukārt no rīta, kad saule lec un jāuzsāk pirmās nopietnās medības, Brant Coffee būs tas, kas iegriezīs nedaudz realitātes sajūtas.
Trešā lieta – kaut kas, kas sākumā nemaz neizskatās pēc izdzīvošanas aprīkojuma.
Bet padomā vēlreiz.
Kur liksi to rupjmaizi? Kur krāsi lietusūdeni? Un kur pasniegsi kaviāru?
Arī te mums ir vairāki varianti.
Piemēram, MADZE, keramikas ceplis melno mālu bļodiņa no Ropažu novada. Jo ne vienmēr ēdienu varēsi strēbt no lielas lapas.
Var izvēlēties arī skaistus māla traukus no Ādažu novada Pēkona cepļa vai keramikas darinājumus no “Ingas Poles traukiem”.
Bet, ja jau esi izvēlējies salu ar nelielu estētikas devu, Mārupes novads piedāvā arī Ilzes Aisteres melnās, svēpētās un glazētās keramikas traukus, kas tapuši malkas ceplī “Viesulis”.
Un tad – aptieciņa
Jo neapdzīvota sala bez aptieciņas ir diezgan drosmīgs lēmums.
Ja nu uznāk tropiska lietusgāze noderēs Olaines novadā šūta MOON COATS lietus jaka. Vienmēr svarīgi ir – lai arī kājas būtu sausumā, tāpēc izvēlaties īpaši garos dizainus! Karstākā dienā noderēs arī ar rokām Kalngalē tapuši LinMen apģērbi.
Profilaksei, lai nesaķertu vīrusus, noderēs Ķiploku Pasaule produkti no Olaines novada. Taču, ja pēc saulrieta no krūmiem sāk nākt aizdomīgas skaņas, izvēle pēkšņi šķiet ļoti tālredzīga. Šeit varētu noderēt arī lielākas devas Upesrūķu Miervalža mušmiru uzlējums no Ropažu novada (upesruki.lv). Vai tas ir aptieciņas saturs, mistisks salas rituāls vai vienkārši sarunas sākums pie ugunskura – to atstāsim paša Miervalža ziņā.
Neaizmirsīsim arī mrcone.lv labumus, ko iegādāt Olaines novadā. Ārkārtas situācijā, iespējams, grūtākais būs saprast, vai tas vēl ir aptieciņas saturs vai jau vienkārši ļoti labi iekārtots našķu plaukts. Te iederēsies arī GiLineProduction eliksīri no Ķekavas novada. Gadījumam, ja pēc pāris dienām sāk pietrūkt nevis pārtikas, bet optimisma.
Salaspils novads šajā brīdī varētu iestumt somā arī Doles etiķi. Sākumā šķiet mazliet dīvaina izvēle. Līdz brīdim, kad saproti, ka esi uz salas un pēkšņi ļoti novērtēsi jebko, kas ēdienam piešķir daudzveidību.
Tātad mūsu trīs lietu izvēle no vienkārša izdzīvošanas jautājuma ir pārvērtusies par diezgan nopietnu dilemmu.
Maize vai kaviārs?
Tēja vai alus?
Mārrutki vai priežu čiekuru sīrups?
Un vai māla bļodiņa skaitās viena lieta, ja tajā var ietilpt tik daudz citu?
Pierīgas novadi ir parūpējušies, lai mēs pat uz neapdzīvotas salas spētu ko ēst, dzert un noturēt labsajūtu un dzivessparu.
Tagad izvēle tavās rokās – kuras trīs lietas tu ņemtu?